"Ar tapetēm mums ir cīņa uz dzīvību un nāvi. Vienam no mums būs jāaiziet."

          Oskars Vailds teica pirms nāves. Viņš nomira 1900. gadā viesnīcā L’Hotel, kas atrodas Parīzes 6. apriņķī netālu no Senžermēnas abatijas. Rakstnieks dzīvoja ilgu laiku šajā telpā, un, spriežot pēc viņa pēdējiem vārdiem, viņam ir apnika šīs tapetes. Pasaules ģēnijs ar smalki ievainojamu dvēseli bija tapešu upuris.

          Runājot par tapetēm, pat krievu ģēnijs - Fjodors Dostojevskis sava darbā "Noziegums un sods" bija aizkaitināts vēl agrāk: “Viņš aizdedza sveci un apskatīja istabu sīkāk... Sienas izskatījās tā, it kā tās būtu saliektas no dēļiem ar saplaisājušām tapetēm, jau putekļainām un sabirušām, un to krāsu (dzelteno) joprojām varētu uzminēt, bet nevarēja atpazīt veidu”.

          Jau vairāk nekā gadsimtu tapešu izskats lielākajā daļā dzīvokļos ir maz mainījies. Taču izmisums un dusmas deva vietu jokiem.